Bipolārie traucējumi jeb bipolāri afektīvi traucējumi ir garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Parasti cilvēkiem nelielas garastāvokļa svārstības, kad šķiet, ka dzīve nerit kā nākas vai ir pārņēmis tāds kā nespēks un lāgā neko negribas, bet pēc laiciņa atkal šķiet, ka viss ir labi, ir bieži sastopama situācija – mēs mēdzam nogurt, iemīlēties, izveidot draudzību vai nogurt, plānojot mājas remontu, vai jūtamies piekusuši, rakstot savu bakalaura darbu vai ko citu – var būt visādi. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana. Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma. Var rasties jautājums, kas to visu izraisa? Skaidrs un atpazīstams viens bipolāri afektīvo traucējumu iemesls joprojām nav noskaidrots, taču ir identificēti daži faktori, kuri varētu būt līdzdalīgi šāda traucējuma attīstībā. Cilvēkiem, kuriem novēro bipolārus afektīvus traucējumus, konstatē izmaiņas smadzeņu struktūrā, neiroķīmiskajos procesos un hormonu līdzsvarā. Attiecībā uz riskiem – ir pieņēmums, ka bipolāri afektīvus traucējumus var provocēt būtiskas psihoemocionālas traumas, zaudējumi, spēcīgs stress, atkarību izraisošu vielu lietošana.
Kā bipolārie traucējumi izpaužas?
Vieglākos gadījumos ir cilvēks piedzīvo īslaicīgi nomākta garastāvokļa periodus, kas mijas ar nedaudz pacilātu garastāvokli un aktīvu rosīšanos ikdienā. Viegli izteiktas garastāvokļa svārstības sauc par ciklotīmiju. Smagākos gadījumos ir konstatējami t.s. depresīvi simptomi, tādi kā pazemināts garastāvoklis, spēka trūkums, kaut kur pagaist prieks un interese par lietām un norisēm, kuras pirms tam ir likušās saistošas, apātija, mainās miegs, ēstgriba, parādās koncentrēšanās grūtības, var parādīties pašnāvnieciskas domas un trauksme. Šāds stāvoklis mijas ar hipomāniju vai māniju, kam dažreiz var pievienoties arī t.s. psihotiskie simptomi – murgu idejas un halucinācijas. Dažos gadījumos cilvēki, kuriem ir konstatēti bipolāri afektīvi traucējumi, lieto atkarību izraisošas vielas.
Mānijas fāzē ir izteikti eiforisks un pacilāts garastāvoklis. Cilvēkam ir paaugstināts pašvērtējums, izjūta, ka viņš visu var un spēj, paātrināta domāšana. Cilvēks daudz runā, ir familiārs, neievēro sociālo distanci izteikumos. Mānijas laikā cilvēkam ir grūti koncentrēties, grūti veikt secīgas un plānotas darbības – mācīties vai veikt kādus rutīnas uzdevumus darbā, kur nepieciešama ilgstoša uzmanības pievēršana. Mainās emocijas – parādās aizkaitināmība, mēdz būt izteiktas dusmas, reizēm agresija. Paaugstinātais pašvērtējums liedz reālistiski izvērtēt darba apjomus vai finansiālās saistības, gribas tērēt naudu lietām, kuras patiesībā nav nepieciešamas, ir tendence iesaistīties riskantās attiecībās, strauji un nepārdomāti pieņemt lēmumus. Mānijas fāzes laikā mainās miega kvalitāte – cilvēks guļ ļoti maz, dažreiz neguļ pat vairākas diennaktis pēc kārtas. Mānijas periodā ir nekritiski attiecībā uz savu emocionālo stāvokli un rīcību. Ja iepriekš uzskaitītie simptomi ir raksturīgi, bet ir izteikti samērā vieglā formā, tad šādu stāvokli dēvē par hipomāniju.
Kā ārstē bipolāri afektīvus traucējumus?
Nepieciešams vērsties pie psihiatra, kam ir profesionāla pieredze bipolāri afektīvo traucējumu ārstēšanā un kuram pacients uzticas, jo šis speciālists būs ar tas, kurš nozīmēs ārstēšanu, medikamentus un arī sekos līdzi pacienta stāvokļa izmaiņām. Nozīmīga vieta ārstēšanā ir psihoterapijai, kas var veicināt pašpieņemšanu un palīdzēt stabilizēt dzīvesveidu, jo bipolāri afektīvu traucējumu piedzīvošana ir visai liels izaicinājums gan ierastajam dzīves stilam, gan plāniem attiecībā uz nākotni, gan arī pašizjūtai.
