
Kas ir kognitīvi biheviorālā terapija?
Terapijas virziens, kuru es pārstāvu, ir Kognitīvi biheviorālā terapija.
Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) jeb, tulkojot, izziņas un uzvedības terapija, ir virziens, kurš pasaules psihoterapijas praksē ir atzīts par vienu no visvairāk pētītajiem, izmantotajiem un biežāk lietotajiem. Galvenokārt tāpēc, ka tas balstās uz plašiem pētījumiem.
Vienkārši runājot, kognitīvi biheiviorālā psihoterapija palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem un kā tas, ko viņš domā, ietekmē viņa jūtas un rīcību.
Saskatot saistību starp domām, jūtām un uzvedību un mainot nederīgus, traucējošus, nepalīdzošus domāšanas veidus, KBT palīdz klientam pašam nonākt līdz jauniem savas problēmas risināšanas veidiem.
Kognitīvi biheiviorālajā terapijā sarunas starp klientu un terapeitu parasti nav vērstas uz pagātni, bērnību, kā tas ir dažās psihoterapijas jomās. Bērnības pieredze tiek aplūkota tikai tik daudz, lai izprastu tās ietekmi uz pašreizējām problēmām.Sarunas koncentrējas uz cilvēka aktuālajām grūtībām, problēmām un panākumiem, kas ir pašlaik, un uz prasmēm, kuras personai nepieciešams apgūt, lai risinātu savas grūtības. Taču tas nenozīmē, ka bērnības pieredzi KBT ignorē – iespējams, vienkārši spēj efektīvāk izmantot kā atspēriena punktu izmaiņām.


KBT ir piemērota:
• trauksmes (dažādas fobijas, veģetatīvā distonija, panika, obsesīvi kompulsīvi traucējumi),
• depresijas,
• ēšanas traucējumu (anoreksija, bulīmija, kompulsīva pārēšanās),
• pārmērīga kautrīguma, zema vai trausla pašvērtējuma,
• atkarību problēmās.
Kā atbalsts KBT ir izmantojama arī citos gadījumos – piemēram, kairinātas zarnas sindroma gadījumā vai citos klīniski nozīmīgos stāvokļos.
“Cilvēka domas nosaka viņa emocijas, emocijas nosaka atbilstošu uzvedību, un uzvedība savukārt veido mūsu vietu ārējā pasaulē. Nav tik svarīgi, ka pasaule ir slikta, bet tas, cik bieži mēs to tādu redzam”
Aaron Beck, Kognitīvi biheviorālās terapijas pamatlicējs